Kas ir darbības principi un kāds ir to uzdevums?

13.09.2024.

Darbības principi jeb darbības ietvars ir instrumentu, procedūru un tirgus operāciju kopums, ar kura palīdzību tiek īstenota ECB Padomes monetārās politikas nostāja. Darbības ietvara mērķis ir panākt, lai īstermiņa naudas tirgus procentu likmju virzība pamatā atbilstu Padomes noteiktajām monetārās politikas procentu likmēm.

Efektīva monetārās politikas procentu likmju transmisija uz naudas tirgiem galarezultātā ietekmē iedzīvotāju un uzņēmumu aizņemšanās izmaksas.

Kā darbības ietvars saistīts ar Padomes monetārās politikas lēmumiem?

Ar darbības ietvara palīdzību tiek īstenota vēlamā monetārās politikas nostāja, bet tas nedrīkst iejaukties tajā. Tādējādi jebkuras darbības ietvara pārmaiņas tiek veiktas neatkarīgi no regulārajās monetārās politikas sanāksmēs pieņemtajiem Padome lēmumiem. 2024. gada martā ieviestās darbības ietvara pārmaiņas ietekmē to, kā tiks nodrošināta centrālo banku likviditāte, banku sistēmā pakāpeniski samazinoties likviditātes pārpalikumam, kura apjoms turpmākajos gados gan joprojām būs būtisks.

Lēmumi par monetārās politikas nostāju, ko galvenokārt nosaka ECB galveno procentu likmju līmenis, izņemot gadījumus, kad šīs procentu likmes sasniedz zemāko efektīvo robežu vai atrodas tuvu tai, ir skaidri nodalīti no veida, kā Eurosistēma šos lēmumus īsteno. Lēmumus par monetārās politikas nostāju pamatā nosaka ECB monetārās politikas stratēģija.

Kāpēc mēs pārskatījām darbības ietvaru?

Pirms lielās finanšu krīzes ECB īstenoja monetāro politiku, cenšoties nodrošināt bankām tikai tik daudz likviditātes, lai tās varētu apmierināt savas vajadzības, ko galvenokārt nosaka sabiedrības pieprasījums pēc banknotēm un citi autonomie faktori, kuri ir saistīti ar likviditātes faktoriem, kas nav tiešā ECB monetārās politikas kontrolē (piemēram, valdības noguldījumi), kā arī vajadzības, ko rada nepieciešamība segt savas obligāto rezervju prasības.

Sakarā ar būtiskām pārmaiņām tautsaimniecībā, kā arī ECB galveno procentu likmju zemākās efektīvās robežas atzīšanu Eurosistēma kopš lielās finanšu krīzes sākuma cenu stabilitātes mērķa sasniegšanai izmantojusi virkni jaunu instrumentu. Tā rezultātā radusies situācija, ka likviditātes līmenis krietni pārsniedz banku strukturālās vajadzības. Turklāt pieauga banku vēlme pēc rezervju turējumiem. Tās izvēlējās nodrošināt lielākas likviditātes drošības rezerves, pārsniedzot savas tradicionālās minimālās vajadzības (arī lai izpildītu regulatīvās prasības). Taču, tā kā likviditātes apjoms sistēmā jau bija tik liels, jautājums, kā bankas segs savas likviditātes vajadzības, zaudēja nozīmi.

Pēc Eurosistēmas bilances normalizēšanas procesa uzsākšanas 2021. gada decembrī likviditātes jeb rezervju līmenis finanšu sistēmā ar zināmu laika nobīdi sācis samazināties. Likviditātes pārpalikumam turpinot samazināties, bankām būs arvien aktīvāk jānodrošina savu likviditātes vajadzību apmierināšana. Tāpēc Padome pārskatīja darbības ietvaru, lai risinātu jautājumu par banku piekļuvi likviditātei nākotnē. Izvērtējuma mērķis bija nodrošināt, lai, Eurosistēmas bilancei normalizējoties, darbības ietvars joprojām būtu atbilstošs, un pielāgot to jaunajai videi. Tas nodrošinās, ka monetārās politikas lēmumu īstenošana arī turpmāk būs efektīva. 

Kāds bija pārskatīšanas rezultāts?

ECB 2024. gada 13. martā paziņoja pārskatīšanas rezultātus. Tālāk sniegts pārskats par dažām galvenajām iezīmēm.

• Padome turpinās noteikt monetārās politikas nostājas virzību, izmantojot noguldījumu iespējas procentu likmi. Sagaidāms, ka īstermiņa naudas tirgus procentu likmes attīstīsies tuvu noguldījumu iespējas procentu likmei. Ir pieņemamas nelielas svārstības, ciktāl tas netraucē uztvert signālus par paredzēto monetārās politikas nostāju.
• Eurosistēma nodrošinās likviditāti, izmantojot plašu dažādu instrumentu klāstu, t. sk. īstermiņa kredītoperācijas (t. i., galvenās refinansēšanas operācijas; GRO) un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (ITRO) ar termiņu 3 mēneši, kā arī strukturālās ilgāka termiņa kredītoperācijas un vērtspapīru strukturālo portfeli (vēlākā posmā). Sīkāku informāciju par strukturālajām operācijām sk. tālāk.
• GRO, kā arī ITRO ar termiņu 3 mēneši joprojām tiks veiktas, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūru ar pilna apjoma piešķīrumu. Tas nozīmē, ka banku pieprasījums pēc aizņēmumiem šajās operācijās tiks apmierināts elastīgi, ja vien tām būs pietiekams atbilstošs nodrošinājums. Atbilstošā nodrošinājuma klāsts joprojām būs plašs.
• Paredzēts, ka GRO un ITRO ar termiņu 3 mēneši būs galvenā loma banku likviditātes vajadzību apmierināšanā, un darījumu partneriem sniegtā iespēja tās izmantot ir raitas monetārās politikas īstenošanas neatņemama sastāvdaļa.
• Sākot ar 2024. gada 18. septembri, starpība starp GRO procentu likmi un noguldījumu iespējas procentu likmi samazināta līdz 15 bāzes punktiem (iepriekš – 50 bāzes punkti). Šī starpības sašaurināšana stimulē piedalīšanos iknedēļas operācijās, tādējādi domājams, ka īstermiņa naudas tirgus procentu likmes attīstīsies tuvu noguldījumu iespējas procentu likmei. Tas ierobežo naudas tirgus īstermiņa procentu likmju potenciālo svārstīguma iespēju. Vienlaikus tas neierobežo naudas tirgus aktivitāti un stimulē bankas meklēt uz tirgus instrumentiem balstītus finansējuma risinājumus. Arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme koriģēta, lai starpība starp aizdevumu iespējas uz nakti procentu likmi un GRO procentu likmi paliktu nemainīga (25 bāzes punkti).

Jaunas strukturālās operācijas

Eurosistēma paredz nodrošināt centrālo banku rezerves, izmantojot plašu dažādu instrumentu klāstu, lai bankām piedāvātu efektīvu, elastīgu un stabilu likviditātes avotu, tādējādi veicinot arī finanšu stabilitāti. Šie instrumenti ietvers īstermiņa kredītoperācijas, t. i., GRO, un ITRO ar termiņu 3 mēneši. Vēlāk, kad Eurosistēmas bilance atkal sāks noturīgi palielināties, ņemot vērā vēsturisko obligāciju turējumus, tiks ieviestas arī jaunas strukturālas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas un eurozonas vērtspapīru strukturālais portfelis.

Strukturālās refinansēšanas operācijas un vērtspapīru strukturālais portfelis tiks kalibrēti saskaņā ar 2024. gada martā paziņotajiem principiem un tā, lai izvairītos no monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem. Šīs operācijas būtiski palīdzēs segt banku sektora strukturālās likviditātes vajadzības, ko rada autonomie faktori un obligāto rezervju prasības. Autonomie faktori un obligāto rezervju prasības rada strukturālo likviditātes deficītu banku sektorā. Pašlaik šo deficītu sedz Eurosistēmas vēsturisko obligāciju portfeļi, tāpēc šādas strukturālās operācijas šajā posmā nav nepieciešamas. Taču, tā kā aktīvu iegādes programmu ietvaros iegādātie vēsturiskie obligāciju portfeļi joprojām tiek samazināti atbilstoši Padomes monetārās politikas lēmumiem, pieprasījums pēc banknotēm un citi autonomie faktori arvien vairāk absorbēs banku rezerves. Kādā brīdī Eurosistēmas monetārās politikas operācijām atkal būs noturīgi jāpalielinās, lai atbilstu gaidāmajam strukturālās likviditātes vajadzību pieaugumam. Un tieši ap šo laiku tiks uzsāktas jaunās strukturālās operācijas, lai nodrošinātu stabilu likviditātes avotu. 

Kā strukturālais portfelis atšķiras no pašreizējiem obligāciju turējumu portfeļiem?

Strukturālais portfelis atšķiras no monetārās politikas portfeļa un tam ir atšķirīgi mērķi. Aktīvu iegādes programmas (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros izveidoto monetārās politikas portfeļu mērķis bija mazināt monetārās politikas nostājas stingrību laikā, kad procentu likmes ierobežoja zemākā efektīvā robeža. PĀAIP mērķis bija divējāds, arī atbalstot monetārās politikas transmisiju. Strukturālā portfeļa mērķis ir noturīgā veidā nodrošināt likviditāti, lai apmierinātu banku strukturālo pieprasījumu pēc rezervēm. Tāpēc ar strukturālajām operācijām paredzēts īstenot, nevis virzīt monetārās politikas nostāju. Tādējādi arī strukturālā portfeļa sastāvs var atšķirties no monetārās politikas portfeļu sastāva. ECB veiks jauno strukturālo operāciju, t. sk. strukturālo ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju un strukturālā vērtspapīru portfeļa, padziļinātu analīzi.

Kā jūs savu strukturālo operāciju izstrādē iekļausiet ar klimata pārmaiņām saistītos apsvērumus?

Nenonākot pretrunā ar ECB galveno uzdevumu, darbības ietvara izstrādes mērķis būs iekļaut strukturālajās monetārās politikas operācijās ar klimata pārmaiņām saistītus apsvērumus. Ciktāl dažādas darbības ietvara konfigurācijas ir vienādā mērā labvēlīgas monetārās politikas nostājas efektīvai īstenošanai, darbības ietvaram jāveicina ECB sekundārā uzdevuma – atbalstīt Eiropas Savienības vispārējo ekonomisko politiku un īpaši pāreju uz zaļo ekonomiku – sasniegšanu, neierobežojot galveno mērķi – cenu stabilitāti.

Tas atbilst arī ECB iecerei pastiprināt darbu, kas vērsts uz zaļo pāreju un ar klimata pārmaiņām un dabu saistītajiem riskiem, kā paziņots 2024. gada 30. janvāra paziņojumā presei. Trīs prioritārās jomas 2024. un 2025. gadā ir zaļās pārejas sekas, klimata pārmaiņu fiziskā ietekme un ar dabu saistīto risku loma tautsaimniecībā un finanšu sistēmā. Tāpēc, ņemot vērā šo pāreju, ECB savu pilnvaru ietvaros izvērtēs nepieciešamību pēc turpmākām tās monetārās politikas instrumentu un portfeļu pārmaiņām.

Šie klimata apsvērumi būs daļa no ECB padziļinātās analīzes par jauno ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju un jaunā strukturālā portfeļa izstrādi.