I PIELIKUMS

BANKNOŠU APSTRĀDES IEKĀRTAS

1.   Vispārējās tehniskās prasības

1.1.   Lai kvalificētos par banknošu apstrādes iekārtu, tai jāspēj apstrādāt euro banknošu paciņas, klasificējot atsevišķas euro banknotes un fiziski nodalot tās pēc to klasifikācijas bez iekārtas operatora iejaukšanās, kā paredzēts IIa un IIb pielikumā. Banknošu apstrādes iekārtai jābūt ierīcei, kurai vajadzīgajā skaitā paredzēti izvades kārtotājnodalījumi un/vai citi līdzekļi, kas nodrošina apstrādāto euro banknošu atbilstošu nodalīšanu.

1.2.   Banknošu apstrādes iekārtām jābūt pielāgojamām, lai nodrošinātu to iespējas atklāt jaunus viltojumus. Turklāt tām jābūt pielāgojamām, lai vajadzības gadījumā būtu iespējams noteikt vairāk vai mazāk ierobežojošus standartus šķirošanai pēc derīguma.

2.   Banknošu apstrādes iekārtu kategorijas

Banknošu apstrādes iekārtas ir paša klienta darbinātas iekārtas vai operatora apkalpotas iekārtas.

1. tabula

Paša klienta darbinātas iekārtas

2. tabula

Operatora apkalpotas iekārtas

Ja klienti ievieto noguldīšanai euro banknotes kases palīgierīcēs skaidrās naudas pārbaudei un apstrādei (TARM) vai kases palīgierīcēs skaidrās naudas pārbaudei (TAM) vai no šīm iekārtām euro banknotes izņem, šīs iekārtas tiek uzskatītas par paša klienta darbinātām iekārtām un tām euro banknotes jāklasificē un jāapstrādā saskaņā ar IIa pielikumu.

3.   Banknošu apstrādes iekārtu tipi

Eurosistēma pārbauda banknošu apstrādes iekārtu tipus. Banknošu apstrādes iekārtu tipus iedala atbilstoši to detektorsistēmām, programmatūrai un citām to galveno funkciju izpildes nodrošināšanas sastāvdaļām. Šīs funkcijas ir: a) īstu euro banknošu autentifikācija; b) to euro banknošu atklāšana un nodalīšana, kuras ir iespējami viltojumi; c) nederīgo banknošu atklāšana un, ja vajadzīgs, nodalīšana no derīgajām; un d) tādu priekšmetu atpazīšana, kurus atzīst par iespējamiem euro banknošu viltojumiem, un, ja vajadzīgs, tādu euro banknošu konstatēšana, kuru autentiskums nav skaidri nosakāms.

IIa PIELIKUMS

EURO BANKNOŠU KLASIFIKĀCIJA UN APSTRĀDE PAŠA KLIENTA DARBINĀTĀS IEKĀRTĀS

Euro banknotes klasificē, iedalot vienā no turpmāk norādītajām kategorijām, un tās tiek fiziski nodalītas atbilstoši kategorijai. Iekārtās, kurās nepārbauda euro banknotes pēc to derīguma, banknotes nav jāiedala 4.a un 4.b kategorijā.

1. tabula

Euro banknošu klasifikācija un apstrāde paša klienta darbinātās iekārtās, kurās skaidrā nauda tiek noguldīta ar klienta datu izsekošanas iespēju

Iekārta 2. un 3. kategorijas euro banknotes neatdod atpakaļ klientam, ja tai ir noguldījuma darījuma atcelšanas funkcija. Šādu euro banknošu glabāšanu iekārtā pēc darījuma atcelšanas var īstenot, ja konkrētajā iekārtā paredzēta vieta banknošu pagaidu glabāšanai.

NCB var vienoties ar skaidrās naudas apstrādes iestādi, ka 3. kategorijas euro banknotes var fiziski neiedalīt 4.a un 4.b kategorijā. Tādā gadījumā visu šo triju kategoriju banknotes apstrādā kā 3. kategorijas euro banknotes.

2. tabula

Euro banknošu klasifikācija un apstrāde operatora apkalpotās iekārtās

IIb PIELIKUMS

EURO BANKNOŠU KLASIFIKĀCIJA UN APSTRĀDE OPERATORA APKALPOTĀS IEKĀRTĀS

Euro banknotes klasificē, iedalot vienā no turpmāk norādītajām kategorijām, un tās tiek fiziski nodalītas atbilstoši savai kategorijai. Iekārtās, kurās nepārbauda euro banknotes pēc to derīguma, banknotes nav jāiedala B1 un B2 kategorijā.

Euro banknošu klasifikācija un apstrāde operatora apkalpotās iekārtās

Īpašie klasifikācijas un šķirošanas noteikumi dažām operatora apkalpotām iekārtām

1.   Banknošu apstrādes iekārtās klasificē un fiziski sašķiro euro banknotes attiecīgi A, B1 un B2 kategorijā, kā norādīts IIb pielikumā, un šajā nolūkā nepieciešami vismaz trīs izvades kārtotājnodalījumi, lai nebūtu vajadzīga iekārtas operatora iejaukšanās.

2.   Arī banknošu apstrādes iekārtās, kurām ir tikai divi izvades kārtotājnodalījumi, var klasificēt un šķirot euro banknotes, ja tiek ievērotas šādas prasības:

3.   Banknošu apstrādes iekārtas klasificē un fiziski sašķiro euro banknotes attiecīgi A un B kategorijā, un šajā nolūkā nepieciešami vismaz divi izvades kārtotājnodalījumi, lai nebūtu vajadzīga iekārtas operatora iejaukšanās.

4.   Arī banknošu apstrādes iekārtās, kurām ir tikai viens izvades kārtotājnodalījums, var klasificēt un šķirot euro banknotes, ja tiek ievērotas šādas prasības:

IIIa PIELIKUMS

AUTOMATIZĒTAS EURO BANKNOŠU DERĪGUMA PĀRBAUDES MINIMĀLIE STANDARTI

Šajā pielikumā noteikti automatizētas euro banknošu derīguma pārbaudes minimālie standarti banknošu apstrādes iekārtām.

Euro banknotes, kurām derīguma pārbaudes laikā konstatēts jebkurš no turpmāk definētajiem obligātajiem defektiem, tiek uzskatītas par nederīgām.

Veicot derīguma pārbaudi banknošu apstrādes iekārtās, pieļaujamā novirze ir 5 %. Tas nozīmē, ka ne vairāk kā 5 % euro banknošu, kas neatbilst derīguma kritērijiem, iekārtās var kļūdaini tikt atzītas un šķirotas kā derīgas.

1. tabula

Šķirošanas kritēriju saraksts automatizētai šķirošanai pēc derīguma

Plašāka informācija par šķirošanas kritērijiem

1.   Netīra banknote

Netīrumi palielina euro banknošu optisko blīvumu. Tabulā norādīts pārbaudes paraugu maksimālais blīvuma palielinājums salīdzinājumā ar jaunām euro banknotēm, kas pieļaujams, lai attiecīgās euro banknotes uzskatītu par derīgām.

2. tabula

Optiskā blīvuma pakāpes

Euro banknotes, kas neatbilst šiem kritērijiem, ir nederīgas. Visās NCB ir euro banknošu paraugi, kas ļauj apskatīt šiem kritērijiem atbilstošo netīrības pakāpi. Šo euro banknošu paraugu blīvuma mērījumu pamatā ir šādi kritēriji:

Pārbaudes paraugu maksimālais blīvuma palielinājums ir lielākā vērtība no vismaz četriem vidējiem mērījumu punktiem, kas mērīti banknotei abās pusēs tās neapdrukātajās vietās, kur neatrodas ūdenszīmju modulācijas.

2.   Traipi

Euro banknotes, kurām vienā vietā koncentrēti netīrumi pārklāj vismaz 9 mm garu un 9 mm platu laukumu neapdrukātajā daļā vai vismaz 15 mm garu un 15 mm platu laukumu apdrukātajā daļā, ir nederīgas.

3.   Apzīmēta banknote

Patlaban nav obligāta prasība atklāt apzīmētu banknoti.

4.   Banknote ar izdzisušu tinti

Tinte uz euro banknotēm var būt izdzisusi, piemēram, ja tās mazgātas vai bijušas saskarē ar iedarbīgām ķīmiskām vielām. Šāda veida nederīgās euro banknotes var atklāt ar attēla vai ultravioletā starojuma detektoriem.

5.   Ieplēsumi

Euro banknotes ar ieplēsumiem, kas ir caurejoši un ko pilnībā vai daļēji nenosedz iekārtas padeves slīdlente(-es), jāatzīst par nederīgām, ja cauruma izmēri pārsniedz turpmāk norādītos.

3. tabula

Ieplēsumi

6.   Caurumi

Euro banknotes ar caurumiem, ko pilnībā vai daļēji nenosedz iekārtas padeves slīdlente(-es), jāatzīst par nederīgām, ja cauruma izmēri pārsniedz 10 mm2.

7.   Noplēsumi

Euro banknotes ar garumu, kas samazināts par 6 mm vai vairāk, vai platumu, kas samazināts par 5 mm vai vairāk, uzskatāmas par nederīgām. Visi mērījumi attiecas uz euro banknošu nominālo garumu un platumu.

8.   Labota banknote

Labota euro banknote tiek radīta, ja banknošu daļas tiek savienotas, izmantojot, piemēram, līmlenti vai līmi. Ja euro banknoti līmlente klāj vairāk par 10 mm platumā un 40 mm garumā un līmlentes biezums pārsniedz 50 µm, šī banknote ir nederīga.

9.   Saburzīta banknote

Parasti saburzītas euro banknotes var konstatēt, ja mazinājusies to atstarošanas spēja vai zudis stingrums. Nav noteiktas nekādas obligātās prasības.

10.   Mīksta banknote

Cik iespējams, banknotes, kas ievērojami zaudējušas stingrumu, jāšķiro kā nederīgas. Tā kā stingrumu zaudējušas banknotes parasti ir arī netīras, vairākumā gadījumu šādas banknotes atklāj ar sensoriem, kas uzrāda netīrās banknotes. Nav noteiktas nekādas obligātās prasības.

11.   Locījumi

Tā kā ielocītu euro banknošu garums vai platums ir samazinājies, tās var atklāt ar sensoriem, kas pārbauda euro banknošu izmēru. Turklāt tās var atklāt arī ar biezuma sensoriem. Taču sakarā ar tehniskiem ierobežojumiem var atklāt tikai tos locījumus, kas atbilst noplēsumu kritērijiem, t. i., var konstatēt banknotes ar locījumiem, kas samazina garumu vairāk nekā par 6 mm vai platumu vairāk nekā par 5 mm, un atzīt par nederīgām.

12.   Atlocīts stūris

Euro banknote ar atlocītu stūri, kura laukums pārsniedz 130 mm2 un īsākās malas minimālais garums pārsniedz 10 mm, ir nederīga.

(1)  Mēra nevis paša ieplēsuma garumu, bet gan taisnu līniju (taisnleņķa projekciju), ko velk no ieplēsuma gala līdz banknotes malai, kur sākas ieplēsums.

IIIb PIELIKUMS

MANUĀLAS EURO BANKNOŠU DERĪGUMA PĀRBAUDES MINIMĀLIE STANDARTI

Šajā pielikumā noteikti apmācīta personāla veiktas manuālas euro banknošu derīguma pārbaudes minimālie standarti.

Derīguma pārbaudes laikā euro banknotes, kurām ir jebkurš no turpmāk definētajiem vai skaidri pamanāmiem defektiem attiecībā uz vienu no redzamajiem pretviltošanas elementiem, tiek uzskatītas par nederīgām. Tomēr ielocītas euro banknotes un euro banknotes ar atlocītiem stūriem, ja iespējams, manuāli izlabo, tās iztaisnojot. Nolietojuma pakāpes pārbaudes veic, vizuāli novērtējot katru atsevišķu euro banknoti, un tāpēc nav vajadzīgi nekādi palīginstrumenti.

Šķirošanas kritēriju saraksts manuālai derīguma pārbaudei

IV PIELIKUMS

DATU VĀKŠANA NO SKAIDRĀS NAUDAS APSTRĀDES IESTĀDĒM

1.   Mērķi

Datu vākšanas mērķis ir nodrošināt, lai ECB un NCB varētu uzraudzīt skaidrās naudas apstrādes iestāžu darbības un pārraudzīt skaidrās naudas apriti.

2.   Vispārējie principi

2.1.   Datus par banknošu apstrādes iekārtām ziņo tikai tad, ja šīs iekārtas izmanto banknošu atkārtotai laišanai apgrozībā.

2.2.   Skaidrās naudas apstrādes iestādes savu dalībvalstu NCB regulāri sniedz šādu informāciju:

2.3.   Turklāt skaidrās naudas apstrādes iestādes, kas ar banknošu apstrādes iekārtām un skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām atkārtoti apgrozībā laiž euro banknotes, savu dalībvalstu NCB regulāri sniedz šādu informāciju:

3.   Datu veids un ziņošanas prasības

3.1.   Atkarībā no savākto datu rakstura tos iedala pamatdatos un operatīvajos datos.

Pamatdati

3.2.   Uz pamatdatiem attiecas informācija par: a) katru skaidrās naudas apstrādes iestādi un to darbībā esošajām banknošu apstrādes iekārtām un skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām, un b) nomaļajām kredītiestāžu filiālēm.

3.3.   Pamatdatus NCB nosūta šā lēmuma piemērošanas dienā un turpmāk ik pēc sešiem mēnešiem. Jāiesniedz 1. papildinājuma paraugā norādītie dati, lai gan NCB tos var pieprasīt iesniegt citā formātā. Pārejas laikā NCB var prasīt datus ziņot katru mēnesi, ja tās to jau prasījušas pirms šī lēmuma spēkā stāšanās, vai NCB var prasīt datus ziņot katru ceturksni.

3.4.   Uzraudzības nolūkā NCB var nolemt vākt datus vietējā līmenī, piemēram, filiāļu biroju līmenī.

3.5.   NCB no ziņošanas prasību jomas var nolemt izslēgt euro banknošu apstrādes iekārtas, kurās apstrādā tikai tās euro banknotes, kuras darbinieki izmaksās tirdzniecības vietā.

3.6.   Jāiesniedz 3. papildinājuma paraugā norādītie dati par nomaļajām filiālēm, lai gan NCB tos var pieprasīt iesniegt citā formātā.

Operatīvie dati

3.7.   Dati, ko skaidrās naudas apstrādes iestādes iegūst euro banknošu apstrādē un atkārtotā laišanā apgrozībā, tiek klasificēti kā operatīvie dati.

3.8.   NCB no operatīvo datu ziņošanas pienākuma var nolemt atbrīvot citus uzņēmumus, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1338/2001 6. panta 1. punktā, ja euro banknošu skaits, ko tie ar skaidrās naudas izsniegšanas iekārtām atkārtoti laiduši apgrozībā, ir mazāks nekā NCB noteiktais slieksnis.

3.9.   Datus sagatavo ik pēc sešiem mēnešiem. Datus sniedz NCB ne vēlāk kā divus mēnešus pēc attiecīgā pārskata perioda, t. i., februāra beigās un augusta beigās. Datus var sagatavot, izmantojot 2. papildinājumā norādīto paraugu. Pārejas laikā NCB var prasīt datus ziņot katru mēnesi, ja tās to jau prasījušas pirms šī lēmuma spēkā stāšanās, vai NCB var prasīt datus ziņot katru ceturksni.

3.10.   Datus sagatavo skaidrās naudas apstrādes iestādes, kas fiziski apstrādā euro banknotes. Ja skaidrās naudas apstrādes iestāde citai skaidrās naudas apstrādes iestādei kā ārpakalpojumus uztic pārbaudīt banknošu autentiskumu un derīgumu, datus sagatavo šī izraudzītā iestāde atbilstoši 3. panta 2. punktam.

3.11.   Skaidrās naudas apstrādes iestādes datus sniedz kā vienības (apjomu), ko apkopo valsts līmenī un iedala pēc euro banknošu nominālvērtības. Attiecībā uz kredītiestāžu nomaļajām filiālēm operatīvos datus sniedz atsevišķi.

3.12.   Uzraudzības nolūkā NCB var nolemt vākt datus vietējā, piemēram, filiāļu biroju, līmenī.

3.13.   NCB no ziņošanas prasību jomas var nolemt izslēgt euro banknotes, kuras tiek apstrādātas banknošu apstrādes iekārtās un kuras izmaksā darbinieki tirdzniecības vietā.

3.14.   Skaidrās naudas apstrādes iestādēm, kas banknošu autentiskumu un derīgumu kā ārpakalpojumus uzticējušas pārbaudīt citām skaidrās naudas apstrādes iestādēm, NCB var pieprasīt iesniegt datus par šīm izraudzītajām iestādēm.

3.15.   Jāiesniedz dati par nomaļajām filiālēm, kā norādīts 3. papildinājuma paraugā, lai gan NCB tos var pieprasīt sagatavot citā formātā un vienoties ar skaidrās naudas apstrādes iestādēm par plašāku datu vākšanu.

4.   Konfidencialitāte un datu publiskošana

4.1.   Par konfidenciāliem uzskata gan pamatdatus, gan arī operatīvos datus.

4.2.   NCB un ECB var nolemt publicēt ziņojumus vai statistiskos datus, izmantojot saskaņā ar šo pielikumu iegūtos datus. Jebkurā no šādām publikācijām informācija ir apkopota tādā veidā, lai to nevarētu attiecināt uz atsevišķiem datu sniedzējiem.