ECB līdz 2024. gadam izstrādās jaunu euro banknošu dizainu

2021. gada 6. decembrī

• ECB sagaida, ka līdz 2024. gadam tiks izraudzīts jauns euro banknošu dizains.
• ECB uzklausīs sabiedrības viedokli.
• Dažādu nozaru ekspertu grupa konsultēs Padomi par jaunajiem dizaina motīviem.

[Banknošu dizaina motīvu konsultatīvās grupas saraksts aktualizēts 2022. gada 7. janvārī plkst. 16.00, pievienojot Maltas pārstāvja vārdu, kā arī 2022. gada 8. martā plkst. 16.00, pievienojot jaunā Igaunijas pārstāvja vārdu, kurš aizstāj Vladimiru Taigeru.]

Eiropas Centrālā banka (ECB) plāno izstrādāt jaunu euro banknošu dizainu, šajā procesā sadarbojoties ar Eiropas iedzīvotājiem. Gaidāms, ka galīgais lēmums tiks pieņemts 2024. gadā.

Jaunā dizaina izstrādes process sāksies ar mērķa grupu izveidi, kuru uzdevums būs apkopot euro zonas iedzīvotāju viedokļus par nākotnes euro banknošu iespējamajiem dizaina motīviem. Pēc tam dizaina motīvu konsultatīvā grupa, kuras sastāvā būs viens eksperts no katras euro zonas valsts, iesniegs izvēlēto jauno dizaina motīvu sarakstu ECB Padomei. Pamatojoties uz euro zonas nacionālo centrālo banku ieteikumiem, ECB jau izraudzījusies konsultatīvās grupas locekļus. Tie pārstāv dažādas jomas, piemēram, vēsturi, dabas un sociālās zinātnes, vizuālo mākslu un tehnoloģijas. Pašreizējā euro banknošu dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas atainoti, izmantojot logus, durvis un tiltus.

"Euro banknotes turpinās pastāvēt. Tās ir taustāms un redzams Eiropas kopības simbols, īpaši krīzes laikos, un pēc tām joprojām ir liels pieprasījums," norādīja ECB prezidente Kristīne Lagarda (Christine Lagarde). "Pēc 20 gadiem pienācis laiks pārskatīt mūsu banknošu izskatu, lai padarītu tās saistošākas visu vecumu un dzīves gājumu eiropiešiem."

Pēc konsultatīvās grupas priekšlikumiem ECB aicinās sabiedrību paust viedokli par izvērtēšanai atlasītajiem motīviem. Pēcāk tiks rīkots jauno banknošu dizaina konkurss, un tad ECB vēlreiz apspriedīsies ar sabiedrību. Padome pieņems galīgo lēmumu.

Šis process uzsākts pēc ECB Padomes apņemšanās nodrošināt inovatīvas un drošas banknotes, kas vienotu eiropiešus. Jaunākais pētījums par patērētāju maksāšanas paradumiem euro zonā (SPACE) liecināja, ka 2019. gadā skaidrā nauda vēl arvien bija vispopulārākais maksāšanas līdzeklis personīgi veiktajiem maza apjoma maksājumiem. Neraugoties uz bezskaidrās naudas maksājumu apjoma palielināšanos pandēmijas laikā, pieaudzis pieprasījums pēc skaidrās naudas – to nosaka skaidrās naudas kā vērtību uzkrāšanas līdzekļa būtiskā loma. Eurosistēma 2030. gada skaidrās naudas stratēģijas ietvaros īsteno konkrētus pasākumus, lai skaidrā nauda arī tālākā nākotnē būtu pieejama un vispāratzīta kā maksāšanas līdzeklis, t.sk. pēc iespējamās digitālā euro ieviešanas.

"Vēlamies izstrādāt tādas euro banknotes, ar kurām Eiropas iedzīvotāji var identificēties un kuras tie ar lepnumu izmantos maksājumiem," teica ECB Valdes loceklis Fabio Paneta (Fabio Panetta). "Euro banknošu jaunā dizaina izstrādes process notiks vienlaikus ar mūsu pētījumiem par digitālo euro. Abu projektu mērķis ir īstenot mūsu uzdevumu nodrošināt eiropiešiem drošu un uzticamu naudu."

Pēc dizaina izstrādes procesa beigām Padome pieņems lēmumu par jauno banknošu izgatavošanu un potenciālo emisijas datumu.

Banknošu dizaina motīvu konsultatīvā grupa

Alise Tvemlova (Alice Twemlow; Nīderlande), grafiskā dizaina un vizuālās kultūras vēstures, teorijas un socioloģijas profesore, Amsterdamas Universitāte

Kosts Varotsoss (Costas Varotsos; Grieķija), mākslinieks un profesors, Saloniku Nacionālās Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāte

Dimitrijs Mihaelidiss (Demetrios Michaelides; Kipra), klasiskās arheoloģijas emeritus profesors, Kipras Universitāte

Elvira Marija Korreja Fortunatu (Elvira Maria Correia Fortunato; Portugāle), vicerektore, Lisabonas Universitāte NOVA

Emanuels Butigigs (Emanuel Buttigieg; Malta), vecākais vēstures pasniedzējs, Maltas Universitātes Mākslas zinātņu fakultāte

Fabio Beltrams (Fabio Beltram; Itālija), cietvielu fizikas profesors, Scuola Normale Superiore

Fintans O'Tūls (Fintan O'Toole; Īrija), Prinstonas Universitātes īru valodas profesors un laikraksta The Irish Times žurnālists

Ieva Zībārte (Latvija), Zuzeum izstāžu centra vadītāja

Jana Arbaitere (Jana Arbeiter; Slovēnija), profesora asistente un pētniece, Ļubļanas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte

Liza Borgenhaimere (Lisa Borgenheimer; Vācija), informācijas dizaina profesore, HfG Offenbach am Main

Mārija Virkala (Maaria Wirkkala, Somija), māksliniece

Marija Marceļonīte-Paļuke (Marija Marcelionytė-Paliukė; Lietuva), profesore, Viļņas Mākslas Akadēmija

Nurija Olivera (Nuria Oliver, Spānija), ELLIS Alicante Unit direktore un līdzdibinātāja un DataPop Alliance galvenā datu zinātniece

Patriks Sanavija (Patrick Sanavia; Luksemburga), direktors, Luksemburgas Nacionālā mantojuma birojs

Pēters Aufreiters (Peter Aufreiter; Austrija), ģenerāldirektors un zinātniskais izpilddirektors, Vīnes Zinātnes un tehnoloģiju muzejs

Silvija Mihalikova (Silvia Miháliková; Slovākija), profesore un pētniece, Slovākijas Zinātņu akadēmija, Socioloģijas institūts, Trnavas Universitāte

Stefāns Distanžēns (Stéphane Distinguin; Francija), dibinātājs un izpilddirektors, Fabernovel

Stefans Vanfleterens (Stephan Vanfleteren; Beļģija), fotogrāfs

Tomass Kiho (Toomas Kiho; Igaunija), žurnāla Akadeemia galvenais redaktors

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Georginas Garigas Sančesas (Georgina Garriga Sánchez; tālr. +49 69 1344 95368.