Monetārās politikas lēmumi

2022. gada 9. jūnijā

Augsta inflācija ir nopietns izaicinājums euro zonai. Padome gādās, lai inflācija vidējā termiņā atgrieztos 2% mērķa līmenī.

Maijā inflācija atkal būtiski palielinājusies – to galvenokārt noteica enerģijas un pārtikas cenu straujais kāpums, t.sk. kara ietekmes rezultātā. Taču inflācijas spiediens kļuvis plašāks un spēcīgāks, strauji palielinoties daudzu preču un pakalpojumu cenām. Eurosistēmas speciālisti koriģējuši un būtiski palielinājuši inflācijas pamataplēses. Šīs aplēses rāda, ka inflācija kādu laiku saglabāsies nevēlami augstā līmenī. Tomēr gaidāms, ka enerģijas cenu kritums, ar pandēmiju saistīto piegādes pārrāvumu mazināšanās un monetārās politikas normalizēšana palīdzēs mazināt inflāciju. Jaunās speciālistu iespēju aplēses paredz, ka gada inflācija 2022. gadā būs 6.8%, bet tiek prognozēts, ka pēc tam tā samazināsies līdz 3.5% 2023. gadā un līdz 2.1% 2024. gadā. Šie rādītāji ir augstāki nekā marta aplēsēs. Tādējādi paredzams, ka kopējā inflācija iespēju aplēšu perioda beigās būs nedaudz augstāka par Padomes noteikto mērķi. Paredzams, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2022. gadā vidēji būs 3.3%, 2023. gadā – 2.8% un 2024. gadā – 2.3%, tātad arī augstāka nekā marta iespēju aplēsēs.

Krievijas nepamatotā agresija pret Ukrainu turpina ietekmēt Eiropas un pasaules tautsaimniecību. Tā rada tirdzniecības pārrāvumus, materiālu trūkumu un veicina enerģijas un izejvielu cenu paaugstināšanos. Šie faktori turpinās mazināt konfidenci un kavēt izaugsmi, īpaši tuvākajā nākotnē. Tomēr pastāv nosacījumi turpmākai tautsaimniecības izaugsmei ekonomikas atkalatvēršanās, spēcīga darba tirgus, fiskālā atbalsta un pandēmijas laikā veikto uzkrājumu rezultātā. Kad mazināsies pašreizējie kavējošie faktori, gaidāms, ka ekonomiskā aktivitāte atkal pieaugs. Šāda perspektīva pamatā atspoguļota Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēs, kas paredz, ka reālā IKP gada pieaugums 2022. gadā būs 2.8%, 2023. gadā – 2.1% un 2024. gadā – 2.1%. Salīdzinājumā ar marta aplēsēm perspektīva ir koriģēta un būtiski pazemināta 2022. un 2023. gadam, savukārt 2024. gadam – paaugstināta.

Pamatojoties uz Padomes aktualizēto novērtējumu, tā nolēma spert turpmākus soļus, lai normalizētu monetāro politiku. Šajā procesā Padome, īstenojot monetāro politiku, saglabās pielāgošanās spēju, izmantos pieejamos datus un pakāpenisku un elastīgu pieeju.

Aktīvu iegādes programma (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma (PĀAIP)

Padome nolēma, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, pārtraukt neto aktīvu iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros. Padome paredz arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad tā būs sākusi paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu augstus likviditātes nosacījumus un atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Attiecībā uz pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu (PĀAIP) Padome paredz arī turpmāk atkārtoti ieguldīt šīs programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2024. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem.

Ja atjaunosies pandēmijas izraisītā tirgus sadrumstalotība, atkārtoto ieguldīšanu PĀAIP ietvaros jebkurā laikā var elastīgi koriģēt laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Tas var ietvert Grieķijas Republikas emitēto obligāciju iegādes, kas pārsniedz dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru atkārtotas ieguldīšanas apjomu, lai novērstu iegāžu pārtraukšanu šajā jurisdikcijā – tas negatīvi ietekmētu monetārās politikas transmisiju Grieķijas tautsaimniecībā, kas joprojām atveseļojas no pandēmijas ietekmes. Neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros varētu tikt atsāktas, ja tas būtu nepieciešams, lai novērstu pandēmijas negatīvo šoku ietekmi.

Galvenās ECB procentu likmes

Padome rūpīgi pārskatīja nosacījumus, kam saskaņā ar tās perspektīvas norādi jābūt izpildītiem, lai sāktu paaugstināt galvenās ECB procentu likmes. Novērtējuma rezultātā Padome secināja, ka šie nosacījumi ir izpildīti.

Tādējādi, saskaņā ar Padomes politikā noteikto secību Padome plāno jūlija monetārās politikas sanāksmē paaugstināt galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Padome nolēma, ka līdz tam galveno refinansēšanas operāciju procentu likme, kā arī aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme un noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme netiks mainīta (attiecīgi 0.00%, 0.25% un –0.50%).

Tālākā nākotnē Padome sagaida, ka septembrī galvenās ECB procentu likmes tiks paaugstinātas vēlreiz. Šo likmju paaugstināšanas kalibrāciju noteiks aktualizētā vidējā termiņa inflācijas perspektīva. Ja vidējā termiņa inflācijas perspektīva nemainīsies vai pasliktināsies, septembra sanāksmē par atbilstošu tiks uzskatīts lielāks pieaugums.

Pamatojoties uz Padomes pašreizējo novērtējumu, tā sagaida, ka laikā pēc septembra būs nepieciešams pakāpenisks, bet stabils turpmāks procentu likmju kāpums. Atbilstoši Padomes apņēmībai vidējā termiņā sasniegt 2% mērķi temps, kādā Padome koriģēs savu monetāro politiku, būs atkarīgs no saņemtajiem datiem un tās vērtējuma par inflācijas attīstību vidējā termiņā.

Refinansēšanas operācijas

Padome turpinās monitorēt banku finansēšanas nosacījumus un nodrošināt, ka, iestājoties trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO III) kopuma ietvaros veikto operāciju dzēšanas termiņam, netiek kavēta tās monetārās politikas raita transmisija. Padome arī regulāri novērtēs, kā aizdevumu mērķoperācijas palīdz uzturēt tās monetārās politikas nostāju. Kā tika ziņots iepriekš, īpašo nosacījumu piemērošana ITRMO III ietvaros tiks pārtraukta 2022. gada 23. jūnijā.

***

Padome ir gatava koriģēt visus instrumentus, nepieciešamības gadījumā piemērojot elastību, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas 2% mērķa līmenī. Pandēmija apliecinājusi, ka stresa apstākļos elastīga struktūra un aktīvu iegāžu īstenošana palīdzējusi novērst monetārās politikas transmisijas traucējumus un uzlabojusi Padomes centienu efektivitāti tās mērķa sasniegšanā. ECB pilnvaru ietvaros stresa apstākļos elastīga pieeja joprojām būs monetārās politikas sastāvdaļa, ja monetārās politikas transmisijas traucējumu draudi radīs riskus cenu stabilitātes nodrošināšanai.

Preses konferencē, kas sāksies šodien plkst. 14.30 pēc Viduseiropas laika, ECB prezidente komentēs apsvērumus, uz kuriem balstās šie lēmumi.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.