PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,
Frankfurte pie Mainas, 2018. gada 13. decembris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eurogrupas prezidents Māriu Sentēnu (Mário Centeno).

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām sagaidām, ka tās saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros tiks pārtrauktas 2018. gada decembrī. Vienlaikus mēs esam papildinājuši perspektīvas norādes attiecībā uz reinvestēšanu. Attiecīgi mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Lai gan saņemtā informācija liecina par nedaudz vājākiem rādītājiem, nekā gaidīts, atspoguļojot mazāku ārējo pieprasījumu, kā arī dažus konkrētām valstīm un sektoriem raksturīgus faktorus, pamatā esošais noturīgais iekšzemes pieprasījums turpina nostiprināt euro zonas izaugsmi un pakāpeniski pieaugošo inflācijas spiedienu. Tas pamato mūsu pārliecību, ka ilgtspējīga inflācijas tuvošanās līmenim, kas atbilst mūsu mērķim, turpināsies un saglabāsies arī pēc mūsu neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas. Vienlaikus saglabājas būtiskas nenoteiktības saistībā ar ģeopolitiskajiem faktoriem, protekcionisma draudiem, ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un finanšu tirgu svārstīgumu. Joprojām nepieciešami būtiski monetārās politikas stimuli, lai veicinātu turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Mūsu perspektīvas norādes attiecībā uz galvenajām ECB procentu likmēm, kuras vēl vairāk stiprina būtiskā iegādāto aktīvu apjoma atkārtota ieguldīšana, turpina nodrošināt pietiekamu stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu, kas nepieciešams, lai panāktu ilgtspējīgu inflācijas tuvošanos mūsu mērķim atbilstošam līmenim. Padome ir gatava jebkurā brīdī pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu to, ka inflācija turpina noturīgi virzīties uz Padomes noteikto inflācijas mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2018. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0.2% (iepriekšējos divos ceturkšņos – par 0.4%). Jaunākie dati un apsekojumu rezultāti bijuši nedaudz vājāki, nekā gaidīts, atspoguļojot mazāku ārējā pieprasījuma devumu un dažus konkrētām valstīm un sektoriem raksturīgus faktorus. Lai gan sagaidāms, ka daži no šiem faktoriem pavājināsies, tas var liecināt par nedaudz lēnāku izaugsmes tempu turpmākajā laikā. Vienlaikus iekšzemes pieprasījums, ko nostiprinājusi arī mūsu stimulējošā monetārās politikas nostāja, turpina veicināt tautsaimniecības izaugsmi euro zonā. Spēcīgais darba tirgus, kas atspoguļojas nodarbinātības kāpumā un darba samaksas pieaugumā, joprojām veicina privāto patēriņu. Turklāt iekšzemes pieprasījums, labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un bilanču kvalitātes uzlabošanās pozitīvi ietekmē ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Ieguldījumi mājokļos joprojām ir noturīgi. Turklāt gaidāms, ka globālās aktivitātes pieaugums turpināsies, veicinot euro zonas eksportu, kaut arī tas notiks lēnāk.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2018. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2018. gadā būs 1.9%, 2019. gadā – 1.7%, 2020. gadā – 1.7% un 2021. gadā – 1.5%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2018. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2018. un 2019. gadam koriģēta un mazliet samazināta.

Ar euro zonas izaugsmes perspektīvu saistītie riski joprojām vērtējami kā kopumā līdzsvaroti. Tomēr, saglabājoties būtiskai nenoteiktībai saistībā ar ģeopolitiskajiem faktoriem, protekcionisma draudiem, ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un finanšu tirgu svārstīgumu, risku līdzsvars mainās lejupvērstā virzienā.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas SPCI gada inflācija 2018. gada novembrī samazinājās līdz 2.0% (oktobrī – 2.2%), atspoguļojot galvenokārt enerģijas cenu inflācijas sarukumu. Domājams, ka atbilstoši pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām kopējā inflācija nākamajos mēnešos samazināsies. Pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi, bet iekšzemes cenu spiediens turpina pastiprināties un paplašināties, ņemot vērā augstu jaudu izmantošanas līmeni un arvien ierobežotāku darbaspēka piedāvājumu, kas veicina darba samaksas kāpumu. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka pamatinflācija vidējā termiņā pieaugs – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, pašreizējā ekonomiskā izaugsme un darba samaksas kāpums.

Šāds novērtējums pamatā atspoguļots arī Eurosistēmas speciālistu 2018. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2018. gadā būs 1.8%, 2019. gadā – 1.6%, 2020. gadā – 1.7% un 2021. gadā – 1.8%. Salīdzinājumā ar ECB speciālistu 2018. gada septembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva koriģēta un 2018. gadam mazliet paaugstināta un 2019. gadam – samazināta.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2018. gada oktobrī bija 3.9% (septembrī – 3.6%). Neraugoties uz nelielu mēneša plūsmu svārstīgumu, M3 pieaugumu joprojām veicina jaunu banku kredītu izsniegšana. Šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Atbilstoši augšupvērstajai tendencei, kas vērojama kopš 2014. gada sākuma, privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma kāpums turpina veicināt tautsaimniecības izaugsmi. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2018. gada oktobrī bija 3.9% (septembrī – 4.3%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps nemainījās (3.2%). Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme joprojām būtiski veicina uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumu uzlabošanos, labāku finansējuma pieejamību (īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošās monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, Padome atkārtoti uzsver fiskālo drošības rezervju atjaunošanas nepieciešamību. Tas ir īpaši būtiski valstīs, kurām ir augsts valdības parāda līmenis un kurām Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai saglabātu stabilu fiskālo stāvokli. Tāpat arī ES fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējuma caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Sīkāka informācija par reinvestēšanas tehniskajiem parametriem tiks publiskota plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika ECB interneta vietnē.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.