PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2022. gada 10. marts

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Krievijas iebrukums Ukrainā iezīmē pavērsiena punktu Eiropā. Padome pauž pilnīgu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem. Mēs nodrošināsim vienmērīgas likviditātes apstākļus un īstenosim Eiropas Savienības un Eiropas valstu valdību apstiprinātās sankcijas. Mēs darīsim visu, kas nepieciešams, lai izpildītu ECB uzdevumu panākt cenu stabilitāti un nosargāt finanšu stabilitāti.

Krievijas karadarbība Ukrainā būtiski ietekmēs ekonomisko aktivitāti un inflāciju, izraisot augstākas enerģijas un preču cenas, radot starptautiskās tirdzniecības traucējumus un mazinot konfidenci. Seku apmērs būs atkarīgs no konflikta attīstības, pašreizējo sankciju ietekmes un iespējamajiem tālākajiem pasākumiem. Ņemot vērā ārkārtīgi nenoteikto vidi, Padome šīsdienas sanāksmē aplūkoja vairākus scenārijus.

Krievijas un Ukrainas konflikta ietekmi jāvērtē, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības pamatā esošos stabilos apstākļus, kurus veicina būtisks politikas atbalsts. Tautsaimniecības atveseļošanos veicina koronavīrusa omikrona varianta ietekmes izzušana. Vērojamas dažas piegādes problēmu mazināšanās pazīmes un turpinās darba tirgus situācijas uzlabošanās. Speciālistu jaunajās iespēju aplēsēs, kas ietver kara seku sākotnējo novērtējumu, IKP pieauguma pamataplēse Ukrainā notiekošā kara dēļ īstermiņā koriģēta un samazināta. Iespēju aplēses paredz, ka tautsaimniecības pieauguma temps 2022. gadā būs 3.7%, 2023. gadā – 2.8% un 2024. gadā – 1.6%.

Negaidīti augsto enerģijas izmaksu dēļ inflācijas kāpums turpinājis sagādāt pārsteigumus. Cenu kāpums arī kļuvis plašāks. Inflācijas pamataplēse speciālistu jaunajās iespēju aplēsēs koriģēta un būtiski paaugstināta. Gaidāms, ka gada inflācija 2022. gadā būs 5.1%, 2023. gadā – 2.1% un 2024. gadā – 1.9%. Paredzams, ka inflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) 2022. gadā vidēji būs 2.6%, 2023. gadā – 1.8% un 2024. gadā – 1.9%, tātad arī augstāka nekā decembra iespēju aplēsēs. Ilgāka termiņa inflācijas gaidas attiecībā uz virkni rādītāju atkal atbilst mūsu inflācijas mērķim. Padome redz arvien lielāku iespēju, ka inflācija vidējā termiņā stabilizēsies 2% mērķa līmenī.

Alternatīvajos scenārijos par kara ekonomisko un finanšu ietekmi, kas kopā ar speciālistu iespēju aplēsēm tiks publicēti mūsu interneta vietnē, tautsaimniecības aktivitāti varētu būtiski mazināt straujāks enerģijas un preču cenu kāpums un nopietnāka negatīvā ietekme uz tirdzniecību un patērētāju noskaņojumu. Inflācija īstermiņā varētu būt ievērojami augstāka. Tomēr visos scenārijos joprojām gaidāms, ka inflācija pakāpeniski samazināsies un 2024. gadā nostabilizēsies aptuveni mūsu 2% inflācijas mērķa līmenī.

Balstoties uz mūsu aktualizēto novērtējumu un ņemot vērā nenoteikto vidi, Padome šodien pārskatīja aktīvu iegādes programmas (AIP) iegāžu plānu turpmākajiem mēnešiem. Neto iegāžu mēneša apjoms AIP ietvaros aprīlī būs 40 mljrd. euro, maijā – 30 mljrd. euro un jūnijā – 20 mljrd. euro. 3. ceturksnī neto iegāžu apjoms tiks noteikts atbilstoši datiem un atspoguļos to, kā attīstīsies mūsu vērtējums par perspektīvu. Ja saņemtie dati apstiprinās gaidas, ka vidēja termiņa inflācijas perspektīva nepasliktināsies arī pēc mūsu neto aktīvu iegāžu beigām, Padome 3. ceturksnī pārtrauks neto iegādes AIP ietvaros. Ja inflācijas perspektīva vidējā termiņā mainīsies un finansēšanas nosacījumi vairs nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz mūsu 2% inflācijas mērķi, mēs esam gatavi koriģēt neto aktīvu iegāžu plānu apjoma un/vai ilguma ziņā.

Jebkādas galveno ECB procentu likmju korekcijas tiks veiktas kādu laiku pēc mūsu AIP programmas ietvaros veikto neto iegāžu pārtraukšanas un tās būs pakāpeniskas. Galveno ECB procentu likmju pārmaiņas arī turpmāk noteiks Padomes perspektīvas norāde un tās stratēģiskā apņemšanās vidējā termiņā stabilizēt inflāciju 2% mērķa līmenī. Attiecīgi Padome sagaida, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā līmenī līdz brīdim, kad tā būs pārliecinājusies, ka inflācija sasniegusi 2% līmeni labu brīdi pirms iespēju aplēšu perioda beigām un noturēsies šādā līmenī pārējā iespēju aplēšu periodā, un uzskatīs, ka panāktais progress pamatinflācijas virzībā ir pietiekams, lai inflācija vidējā termiņā stabili saglabātos 2% līmenī.

Mēs apstiprinājām arī pārējos politikas pasākumus, kā sīkāk izklāstīts šodien plkst. 13.45 publicētajā paziņojumā presei.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecība 2021. gadā pieauga par 5.3% un IKP gada beigās atgriezās līmenī, kāds bija pirms pandēmijas. Taču pieauguma temps 2021. gada pēdējā ceturksnī palēninājās līdz 0.3% un gaidāms, ka tas saglabāsies vājš arī 2022. gada 1. ceturksnī.

Tautsaimniecības izaugsmes izredzes atkarīgas no Krievijas un Ukrainas konflikta gaitas un no ekonomisko un finanšu sankciju un citu pasākumu ietekmes. Vienlaikus daži citi izaugsmi kavējoši faktori pašlaik mazinās. Saskaņā ar speciālistu iespēju aplēšu pamatscenāriju tautsaimniecības izaugsmei 2022. gadā joprojām vajadzētu būt stabilai, taču tās temps būs lēnāks, nekā tika gaidīts pirms kara sākuma. Ar koronavīrusa omikrona varianta izplatības ierobežošanu saistīto pasākumu ietekme ir vājāka nekā iepriekšējo viļņu laikā un pašlaik tie tiek atcelti. Vērojamas arī dažas pandēmijas izraisīto piegādes problēmu mazināšanās pazīmes. Milzīgā enerģijas cenu šoka ietekmi uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem daļēji varētu pavājināt pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi un kompensējošie fiskālie pasākumi.

Saskaņā ar speciālistu iespēju aplēšu pamatscenāriju izaugsmi vidējā termiņā noteiks stabilais iekšzemes pieprasījums, ko veicinās spēcīgāks darba tirgus. Domājams, ka, pieaugot strādājošo cilvēku skaitam, mājsaimniecību ienākumi un tēriņi pieaugs. Globālā atlabšana un turpmāks fiskālās un monetārās politikas atbalsts arī veicinās šo izaugsmes perspektīvu. Fiskālais un monetārais atbalsts saglabā vitālu nozīmi, īpaši šajā smagajā ģeopolitiskajā situācijā.

Inflācija

Inflācija februārī palielinājās līdz 5.8% (janvārī – 5.1%). Mēs sagaidām, ka īstermiņā tā turpinās pieaugt. Enerģijas cenas, kas februārī palielinājās par 31.7%, joprojām ir galvenais augstas inflācijas iemesls. Tās arī nosaka cenu kāpumu daudzos citos sektoros. Augušas arī pārtikas cenas – to nosaka sezonāli faktori, lielākas transporta izmaksas un minerālmēslu cenu kāpums. Pēdējās nedēļās enerģijas cenas turpinājušas palielināties un gaidāms turpmāks spiediens uz dažām pārtikas un preču cenām Ukrainā notiekošā kara rezultātā.

Cenu kāpums kļuvis plašāks. Pēdējo mēnešu laikā palielinājusies lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju, pārsniedzot 2% līmeni. Tomēr nav skaidrs, cik noturīgs būs šo rādītāju kāpums, ņemot vērā īslaicīgus ar pandēmiju saistītus faktorus un augstāku enerģijas cenu netiešo ietekmi. Uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji liecina, ka enerģijas cenas saglabāsies augstas ilgāk, nekā iepriekš tika gaidīts, taču samazināsies iespēju aplēšu periodā. Vajadzētu sarukt arī cenu spiedienam, ko izraisa globālās piegādes problēmas.

Situācija darba tirgū turpinājusi uzlaboties – janvārī bezdarba līmenis samazinājies līdz 6.8 procentiem. Lai gan darbaspēka trūkums ietekmē arvien vairāk sektoru, darba samaksas pieaugums kopumā ir neliels. Laika gaitā, tautsaimniecībai atsākot darboties ar pilnu jaudu, tai vajadzētu veicināt nedaudz straujāku atalgojuma pieaugumu. Dažādi ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji, kas iegūti finanšu tirgos un apsekojumos, atrodas aptuveni 2% līmenī. Šie faktori turpmāk ietekmēs arī pamatinflāciju un palīdzēs stingri nostabilizēt kopējo inflāciju mūsu 2% mērķa līmenī.

Risku novērtējums

Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būtiski palielinājušies ar tautsaimniecības perspektīvu saistītie riski, kas ir lejupvērsti. Lai gan mazinājušies ar pandēmiju saistītie riski, karš Ukrainā var spēcīgāk ietekmēt ekonomisko noskaņojumu un atkal saasināt piedāvājuma puses ierobežojumus. Ilgstoši augstas enerģijas izmaksas kopā ar konfidences samazināšanos varētu pazemināt pieprasījumu vairāk, nekā tika gaidīts, kā arī ierobežot patēriņu un ieguldījumus.

Šie faktori arī rada riskus, kas apdraud inflācijas perspektīvu. Īstermiņā šie riski ir augšupvērsti. Karš Ukrainā ir būtisks augšupvērsts risks, kas īpaši apdraud enerģijas cenas. Ja cenu spiediens noteiks augstāku darba samaksas kāpumu par gaidīto vai veidosies nelabvēlīga piedāvājuma puses ietekme, inflācijas līmenis vidējā termiņā arī varētu izrādīties augstāks. Taču, ja vidējā termiņā mazinātos pieprasījums, tas varētu arī mazināt cenu spiedienu.

Finanšu un monetārā situācija

Krievijas iebrukums Ukrainā radījis ievērojamu finanšu tirgu svārstīgumu. Pēc kara sākuma kopš mūsu februāra sanāksmes vērotais bezriska naudas tirgus procentu likmju kāpums atkal daļēji samazinājies un kritušās vērtspapīru cenas.

Pret Krieviju vērstās finanšu sankcijas, t.sk. dažu Krievijas banku atslēgšana no SWIFT, pagaidām nav radījušas lielu spriedzi naudas tirgos vai likviditātes trūkumu euro zonas banku sistēmā. Kopumā saglabājas labvēlīgs banku bilanču stāvoklis – to nosaka spēcīgas kapitāla pozīcijas un mazāks ienākumus nenesošo kredītu apjoms. Banku pelnītspēja tagad ir tāda pati kā pirms pandēmijas.

Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu procentu likmes nedaudz palielinājušās, bet mājsaimniecību hipotēku kredītu procentu likmes joprojām ir stabilas vēsturiski zemā līmenī. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoms sarucis pēc spēcīgā kāpuma 2021. gada pēdējā ceturksnī. Mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu apjoms ir noturīgs, īpaši mājokļu iegādei.

Secinājums

Apkopojot var teikt, ka Krievijas iebrukums Ukrainā negatīvi ietekmēs euro zonas tautsaimniecību un būtiski vairojis nenoteiktību. Īstenojoties speciālistu iespēju aplēšu pamatscenārijam, jāturpinās tautsaimniecības atlabšanai pandēmijas ietekmes mazināšanās, kā arī spēcīgu iekšzemes pieprasījuma un stabilu darba tirgus prognožu rezultātā. Fiskālie pasākumi, t.sk. Eiropas Savienības līmenī, arī palīdzēs aizsargāt tautsaimniecību. Pamatojoties uz mūsu aktualizēto inflācijas perspektīvas novērtējumu un ņemot vērā nenoteiktību, esam pārskatījuši neto aktīvu iegāžu plānu turpmākajiem mēnešiem un apstiprinājuši citus politikas pasākumus. Mēs ļoti rūpīgi izvērtējam valdošo nenoteiktību. Politikas korekcijas tiks veiktas atbilstoši datiem un atspoguļos to, kā attīstīsies mūsu vērtējums par perspektīvu. Esam gatavi koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas mūsu 2% mērķa līmenī.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.